Pašlaik daudzsološs lidaparātu konstruēšanas virziens ir morfējošās lidmašīnas koncepcija. Šī koncepcija nozīmē tādus konstrukcijas un tehnoloģiskos risinājumus, kas paredz lidaparāta daļu, šajā gadījumā spārna, formas maiņu atkarībā no lidaparāta lidojuma režīma un apstākļiem, t.i., tā adaptējamību.
Adaptīvajam spārnam salīdzinājumā ar parasto spārnu ir labākas aerodinamiskās un aeroelastiskās īpašības, kas ļauj samazināt degvielas patēriņu, palielināt lidojumu drošību.
Bakalaura darbā aplūkota aeroelastisko parādību teorētiskā bāze, apskatīti morfējošā spārna koncepcijas pamatnoteikumi.
Projektētajam lidaparāta prototipam ir piedāvāts adaptīvā elerona konstrukcijas risinājums, izmantojot uz pjezoelektrisko efektu balstītus izpildmehānismus. Šis konstrukcijas risinājums ir labāks par citiem adaptīvo eleronu izpildmehānismu veidiem, un tam būtu jāuzlabo spārna aeroelastiskās īpašības kopumā.